EU Funding

Norway Grants (1).jpg

Development Agency (LIDA) about project number NOFI/LV06/AK2/19 implementation.

15.08.2015.

In June 19, 2015 “EKJU” Ltd signed a contract No. NP-2015/14 with Latvian Investment and Development Agency (LIDA) about project number NOFI/LV06/AK2/19 implementation. This project was partially financed by Norwegian Financial Mechanism, Norway grants for “Green industry innovation” programme, Open call “Support for implementation of “green” technologies.

 

Project was completed on March 18, 2016.

The aims of this project were the introduction of environmentally friendly production technologies and bring new materials into production:

•             Modernize the company's machineries in order to carry out the production of the new, environmentally friendly technologies.

•             Conduct research in order to find the most effective ways to use new technologies.

•             Conduct research in order to find out to what amount the new technology will reduce the CO2 footprint, in addition to the reduction that is already known.

•             Carry out publicity activities in order to promote environmentally friendly production.

The total eligible cost was 674 805.21 euros, of which EUR 327 945.28 has financed by NOFI and EUR 36 438.36 has financed by the state budget.

LIDA2

Sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

23.04.2018.

“Projekta Nr.4.1.1.0/17/A/018 “Enerģijas patēriņu samazinošu investīciju veikšana SIA EKJU ražotnē” ietvaros uzņēmumā ir veikta ražošanas ēku bēniņu siltināšana, uzstādīti jauni paceļamie vārti un pabeigta siltummezglu montāža.”

 

SIA “EKJU” 2017.gada decembrī sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir uzsākuši realizēt projektu Nr.4.1.1.0/17/A/018 “Enerģijas patēriņu samazinošu investīciju veikšana SIA EKJU ražotnē”

NAP ES

Projekts zinātniskajā virzienā.

09.05.2018.

Pētījums tiek īstenots projekta  “Meža nozares kompetences centrs”, ietvaros. Projekta Nr.1.2.1.1/16/A/009 īstenošanā, Meža nozares Kompetences centrs aptver divus zinātniskos virzienus:

Jauni koksnes materiāli un tehnoloģijas;

Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecība.

Kompetences centra projekta mērķis ir atbalstīt vismaz 10 pētījumus ​

atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādejādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu.

Projekts tiek īstenots 2016. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 31. decembrim;

Kopējais ERAF atbalsta apjoms projektam sastāda 3 206 250 EUR;

SIA “EKJU” ir sadarbības partneris SIA “Meža nozares kompetences centrs un īsteno projektu Nr.P14 “Lineļļas krāsas padziļinātā izpēte un eksperimentālās uzklāšanas sistēmas izveides nosacījumu izstrāde SIA “EKJU””.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar:

NAP ES

Pētījuma nosaukums:

Lineļļas krāsas padziļinātā izpēte un eksperimentālās uzklāšanas sistēmas izveides nosacījumu izstrāde SIA “EKJU”

 

Pētījuma mērķis:

Projekta mērķis ir, sadarbojoties ar zinātniekiem, veikt padziļinātu lineļļas krāsu izpēti un izstrādāt tehnoloģiskos procesus un nosacījumus eksperimentālās lineļļas krāsas uzklāšanas un žāvēšanas iekārtas prototipa izstrādei.

Pētījuma vispārējais apraksts:

Teorētiski projekta īstenotājiem ir zināmas lineļļas fizikāli ķīmiskās īpašības, bet, lai izgatavotu ražošanas vajadzībām atbilstošu rūpnieciski mērogojamu lineļļas uzklāšanas iekārtu, nepieciešama padziļināta produktu izpēte un tai sekojoša tehnoloģisko risinājumu izstrāde. Šobrīd ne Latvijā, ne arī pasaulē nav iespējams iegādāties gatavu lineļļas uzklāšanas iekārtu, jo tām nav bijis ne rūpnieciska, ne komerciāla pieprasījuma.

Ekoloģiskās būvniecības un dārzu labiekārtošanas tendences ir aktualizējušas šo jautājumu un radījušas nepieciešamību pēc rūpnieciskas iekārtas.

Projekta rezultātā tiktu veikta padziļināta lineļļas produktu izpēte un izstrādāta tehnoloģiskā shēma un rasējumi lineļļas uzklāšanas eksperimentālās iekārtas izgatavošanai, kā arī lineļļas krāsa tiktu pilnveidota, lai paātrinātu uzklāšanas un žūšanas ātrumu, bioloģisko un fizikālo koksnes aizsardzību.

Realizējot šo projektu, uzņēmums iegūs zinātniski pamatotus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī eksperimentālās iekārtas rasējumu, kas būs par pamatu iekārtas izgatavošanai tuvāko gadu laikā.

Projekts zinātniskajā virzienā turpinās.

15.06.2018.

       Trīs dažādiem komerciāliem koksnes pārklājumiem uz lineļļas bāzes, kurus paredzēts izmantot tālākajos pētījumos, tika noteikti to raksturojošie parametri – blīvums, sausnes saturs, viskozitāte un tās izmaiņas temperatūras ietekmē. Tika pārbaudīts, kā lineļļas krāsas nožūšanu (lipīgumu, pigmenta saistīšanos) ietekmē koksnes mitrums (Wabs 6% un 18%) pirms pārklājuma uzklāšanas.

      Tika pētīta žūšanas paātrināšana krāsas 2.kārtai:

- temperatūra 40ºC;

- gaisa plūsma (vēja kanāls) + temperatūra 40ºC;

- UV starojums (lampa);

- augstāks cietinātāja saturs (Cobaltu saturošs preparāts;

- cita veida cietinātāji – stronciju cirkoniju, mangānu saturoši preparāti.

     

Veikta paraugu novecināšanu UV starojuma -130 stundas un pilnā kameras ciklā (UV starojums + lietus imitācija) 1000 stundas. Pēc novecināšanas paraugiem noteiktas krāsas izmaiņas (CIELAB krāsu modelis), pigmenta noturība, ūdens slapināšanas leņķa izmaiņas. Paraugiem pārbaudīta aukstuma ietekme (20 dienu izturēšana kamerā pie - 20°C) uz krāsas saglabāšanos un pigmenta noturību.

Tika mikroskopiski noskaidrots, ka pie rupjākiem sariem krāsa pielīp, tādēļ krāsu labāk izlīdzina. Smalkākiem sariem slikta adhēzija ar krāsu, sliktāk izlīdzina.

Uzsākta Eksperimentālo laboratorijas pētījumu rezultātu apkopošana un publikācijas sagatavošana (Paredzēts publicēt Key Engineering Materials ).

irs
NAP ES
irs1

Projekts zinātniskajā virzienā turpinās - norise septembra mēnesī.

17.09.2018.

 

SIA “EKJU” 2017.gada decembrī sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru uzsāka realizēt projektu Nr.4.1.1.0/17/A/018 “Enerģijas patēriņu samazinošu investīciju veikšana SIA EKJU ražotnē”.

 

Šī projekta ietvaros uzņēmumā, papildus iepriekš veiktajiem pasākumiem, ir iegādāts un ekspluatācijā palaists CNC apstrādes centrs, kā arī ražošanas telpās veikta apgaismojuma nomaiņa pret LED tipa apgaismes ķermeņiem.

NAP ES

Enerģijas patēriņu samazinošu investīciju veikšana SIA EKJU.

16.11.2018.

 

SIA “EKJU” 2017.gada decembrī sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru uzsāka realizēt projektu Nr.4.1.1.0/17/A/018 “Enerģijas patēriņu samazinošu investīciju veikšana SIA EKJU ražotnē”. Šī gada oktobrī projekts sekmīgi ir realizēts.

 

Projekta Nr.4.1.1.0/17/A/018 “Enerģijas patēriņu samazinošu investīciju veikšana SIA EKJU ražotnē” ietvaros uzņēmumā ir iegādāts un ekspluatācijā palaists CNC apstrādes centrs, izbūvēts jauns siltummezgls, uzstādīti jauni paceļamie vārti, nosiltināti bēniņi ēkās Nr. 8, 9 un 11, ražošanas telpās veikta apgaismojuma nomaiņa pret LED tipa apgaismes ķermeņiem. Šo aktivitāšu rezultātā ir iegūts siltumenerģijas ietaupījums līdz 774,37 MWh/gadā un elektroenerģijas ietaupījums – 21,06 MWh/gadā.

irs2

Projekta rūpnieciskā pētījuma daļa noslēgusies.

10.12.2018.

Oktobra beigās tika pabeigts projekta rūpnieciskais pētījums un sagatavota gala atskaite “Padziļināta lineļļas krāsu izpēte”. Pētijuma rezultāti tika rūpīgi izvērtēti, salīdzināti ar rūpnīcā veikto testu un pētijumu rezultātiem, kas tiks ņemti vērā Projekta eksperimentālās izstrādes daļas darba uzdevumu veikšanai.

Galvenie secinājumi:

1. Lineļļas emulsija atšķiras no lineļļas krāsas un beices ar gandrīz trīs reizes zemāku sausnes saturu, zemāku blīvumu un viskozitāti, salīdzinot ar pārējiem pārklājumiem. Emulsijas uzsildīšana līdz 40°C, lai arī samazina viskozitāti, būtiski neietekmē uzsmidzinot uznestos daudzumus un iesūkšanās dziļumu koksnē.

2.Visu pētīto lineļļas pārklājumu nožūšana nav atkarīga no koksnes mitruma robežās no 6 līdz 18%. Temperatūras paaugstināšana līdz 40°C veicina visu pārklājumu pirmās kārtas nožūšanu, bet tikai emulsijai uzlabo arī otrās kārtas nožūšanu (pārklāti paraugi vairs nesalīp). Gaisa plūsma (40°C, 1 m/s) uzlabo emulsijas, bet neietekmē krāsas un beices nožūšanu. UV starojums neuzlabo nožūšanu nevienam no pētītajiem pārklājumiem. Žūšanas paātrinātājs (sikatīvs) ar kobalta savienojumu kā aktīvo vielu neuzlabo krāsas un beices, bet uzlabo emulsijas žūšanu.

3.Novecināšanas kamerā, paraugus pakļaujot UV apstarošanai vai UV starojuma un apsmidzināšanas ietekmei, lielākās krāsas izmaiņas ir ar balto beici pārklātajiem paraugiem, mazākās – pārklātiem ar melno krāsu. Pie vienādiem uzklātajiem sausiem daudzumiem emulsijas pārklājums nodrošina labāku virsmas krāsas stabilitāti, salīdzinot ar beici. Žāvēšanas procedūra būtiski neietekmē krāsas izmaiņas novecināšanas rezultātā.

4.Attiecībā uz lineļļas krāsas uznešanu ar birstēm mikroskopiski tika noskaidrots, ka pētītā lineļļas krāsa pielīp pie rupjākiem sariem, tādēļ krāsa tiek labāk izlīdzināta. Smalkākiem sariem ir salīdzinoši slikta adhēzija ar pētīto krāsu, kā rezultātā krāsa tiek sliktāk izlīdzināta.

Paralēli augusta mēnesī tika   uzsākts darbs pie projekta eksperimentālās izstrādes daļas- izsludināta cenu aptauja un noslēgts līgums par lineļļas  iekārtas rasējuma izstrādi. Uzņēmuma pārstāvji oktobrī un novembrī devās komandējumos uz Itāliju, lai iegūtu informāciju un veiktu eksperimentālo krāsošanu “Makor” rūpnīcā projekta eksperimentālās izstrādes daļas vajadzībām.

NAP ES

Noslēdzas Projekts Nr. 1.2.1.1./16/A/009.

31.12.2018.

31.12.2018. noslēdzās Projekts Nr. 1.2.1.1./16/A/009 “Lineļļas krāsas padziļinātā izpēte un eksperimentālās uzklāšanas sistēmas izveides nosacījumu izstrāde SIA “EKJU”. Informācija par projekta rezultātiem – atskaitē.

 

Pilnu atskaiti lūdzu skatīt šeit .

NAP ES

“Turpinās lineļļas krāsas uzklāšanas nosacījumu padziļināta izpēte”, Līgums Nr.1.2.1.1/18/A/004.

11.03.2019.

Mērķis

Sadarbībā ar zinātniekiem turpināt padziļinātu lineļļas krāsu izpēti, kas ietver lineļļas modificēšanu ar ekoloģiskiem šķīdinātājiem koksnes rūpnieciskas krāsošanas optimizēšanai, lineļļas sastāva izstrādi, tehnoloģisko un kalpošanas īpašību izpēti, eksperimentālās lineļļas krāsas uzklāšanas un žāvēšanas iekārtas prototipa izstrāde ar iestrādātiem robotizācijas industrijas mezgliem.

 

Pētījuma apraksts

Uz veiktās izpētes rezultātu analīzes bāzes tiks definēti darba uzdevumi, kas ietver lineļļas modificēšanu ar ekoloģiskiem šķīdinātājiem koksnes rūpnieciskas krāsošanas optimizēšanai, lineļļas sastāva izstrādi, tehnoloģisko un kalpošanas īpašību izpēti. Pētījumu galvenais akcents tiek likts uz lineļļas krāsas ekoloģisko īpašību saglabāšanu, vienlaicīgi, nodrošinot tādus tehnoloģiskos parametrus kā uzklāšana, žūšana, iekārtu tīrīšana. Tiks turpināts darbs pie eksperimentālās lineļļas krāsas uzklāšanas un žāvēšanas iekārtas prototipa izgatavošanas ar iestrādātiem robotizācijas industrijas mezgliem.

 

Rezultāts

Lineļļas krāsu eksperimentālās uzklāšanas iekārtas tehnoloģiskā shēma un apraksts, aprēķini un rasējumi, iekārtas prototips. Pētījuma rezultāti tiks iesniegti publicēšanai vismaz divos zinātniskos rakstos, kas indeksēti Web of Science/ SCOPUS datu bāzēs.

NAP ES

Projekts Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte liekti līmēto produktu ražošanai”.

02.04.2019.

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu 01.04.2019. uzsāk projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023“Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” īstenošanu.

 

Projekta mērķis ir atbalstīt pētniecību SIA “EKJU” un LVKĶI, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Projekta specifiskais mērķis ir nodrošināt liekti līmētu koksnes produktu līmējuma stiprības īpašības un lietošanas klasēm atbilstošu impregnēšanas kvalitāti, radīt jaunu produktu – augstas kvalitātes liekti līmētus un impregnētus koka produktus āra videi. Projekta rezultātā tiks izstrādāts jauns produkts, kā arī gūtas jaunas zināšanas par līmēti liekto koksnes produktu īpašībām un impregnēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Projektu plānots īstenot no 01.04.2019. līdz 31.03.2022.

Projekta kopējās izmaksas ir 839’469,16 EUR, bet publiskais atbalsts – 580’012,79 EUR.

Projektu līdzfinansē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.   

NAP ES

„Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte”, Līguma Nr. 1.2.1.1/18/A/004.

31.05.2019.

Laika periodā periodā 17.04.2019 – 31.05.2019. eksperimentu veikšanai sagatavoti dēļi ar izmēriem 15 x 100 x 240 mm laboratorijas krāsošanas testiem un novecināšanas āra testam (LVS EN 927-3).

 

2019.05.16. sanāksmē ražotnē izpētīta pašreizējā krāsošanas tehnoloģija un noskaidroti būtiski jautājumi par krāsas uznešanu un žāvēšanu, kā arī prasības pret sasniedzamo produkta vizuālo kvalitāti.

 

Testa krāsām noteikts sausnes saturs, blīvums, viskozitāte pie istabas un paaugstinātas temperatūras. Sagatavotas krāsu paraugu plēves stiklošanās temperatūras (Tg) noteikšanai un izveidota iekārta dažāda biezuma plēvju žūšanas ātruma noteikšanai uz stikla.

 

Tiek gatavoti paraugi āra testam: 6 sērijas, 3 krāsas ar 1, 2 vai 3 uznestam kārtām, katram variantam vismaz 3 paraugi. Noskaidrots, ka ar melno lineļļas krāsu ar 1 kārtu panāk kvalitatīvu koksnes pārklājumu, tādēļ stendam sagatavoti paraugi ar 1 un 2 kārtām. Pelēkām lineļļa vienā kārtā nekvalitatīvi nosedz koksni, skaidri redzamas atšķirības starp agrīno un vēlīno koksni, tādēļ stendam sagatavoti pelēkie lineļļas paraugi ar 2 un 3 kārtām. Paraugi tiek kondicionēti un tiks uzlikti stendā pirmajās jūnija dienās.

NAP ES

Projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004 „Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte”.

27.09.2019.

Projektā  “Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA “EKJU”” (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004) laika periodā no 31.05.2019.- 31.08.2019. tika veiktas sekojošas aktivitātes:

1. Iegūti raksturlielumi lineļļas krāsām. Abu lineļļas krāsu (pelēkās (KPE) un melnās (KME)) sausnes saturs ir 100%, to blīvumi ir līdzīgi (attiecīgi 1,22 un 1,24 g/cm3). Sagatavotas plēves stiklošanās temperatūras noteikšanai.

2. Noteikta eļļas krāsu viskozitāte. Pelēkai krāsai tā ir par ~20% lielāka nekā melnai; viskozitāte gandrīz lineāri samazinās, paaugstinot temperatūru.

Noteikti uz paraugu virsmas uznestie lineļļas daudzumi un žūšanas ātrums atkarībā no krāsas temperatūras un uznesto kārtu skaita. Tiek gatavoti paraugi krāsas iesūkšanās dziļuma mikroskopiskai izpētei atkarībā no uznešanas parametriem.

Pārklāti paraugi (kopā 6 sērijas, katrai sērijai 5 paraugi) sagatavoti, raksturoti un uzlikti āra testā stendā, lai novērtētu krāsas izmaiņas vides faktoru ietekmes rezultātā. Eksperimenta gaitā tiks noteiktas krāsas (optisko īpašību) un virsmas slapināšanas leņķa izmaiņas, novērtētas mikroplaisas un pigmentu saistīšanās. Paraugi pārklāti, uznesot 1 vai 2 kārtas KME, 2 vai 3 kārtas KPE, kā arī 3 vai 4 kārtas bioprodukta analoga (BP). Izejas paraugu raksturošanai un izmaiņu monitorēšanai ar lineļļu un BP pārklātiem paraugiem (3 paralēlie paraugi) noteikts virsmas slapināšanas leņķis, kas raksturo virsmas hidrofobitāti (ūdens atgrūšanu). Slapināšanas leņķis paraugiem ar 2 un 3 kārtām KPE ir līdzīgs un nedaudz zemāks, nekā ar KME pārklātai koksnei. Lielākie slapināšanas leņķi (hidrofobāka virsma) ir ar BP pārklātai koksnei. Slapināšanas leņķu lielumi neparāda kārtu skaita ietekmi uz virsmas slapināšanu. Turpmākie āra testa paraugu mērījumi ļaus spriest par uznestā daudzuma nozīmi novecināšanas procesā. Noteikti optiskie rādītāji pārklātiem āra testa paraugiem pirms ievietošanas stendā un pēc 40 ekspozīcijas dienām. Dati tiek apstrādāti.

NAP ES

Turpinās projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte.

03.10.2019.

 

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” īstenošanu.

SIA EKJU kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu veic pirmās projekta aktivitātes: tiek turpināta līmēšanas izpēte laboratorijā perspektīvāko līmju atlasei.

 SIA EKJU ir noslēdzis kokmateriālu un līmes piegādes līgumus.

Projektu līdzfinansē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

NAP ES

SIA "EKJU" ārējā mārketinga aktivitātes

29.10.2019.

 

“ 2016. gada 03. jūnijā starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un SIA EKJU tika noslēgts Līgums par atbalsta saņemšanu komersantiem Nr. SKV-L-2016/414,

LIAA programmas "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros, kas atbalsta dalību starptautiskajās izstādēs.

SIA “EKJU”  2019.gadā piedalījusies ar individuālajiem stendiem starptautiskajās izstādēs "Journees des collections Jardin" 2019. Francijā, "Home World 2019", Lietuvā, "Spoga Gafa 2019",Vācijā,  "GLEE 2019", Lielbritānijā.

NAP ES

Projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004 „Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte”.

08.01.2020

 

Projektā  “Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA “EKJU”” (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004) laika periodā no 01.09.2019.- 30.10.2019. tika veiktas sekojošas aktivitātes:

Veikta krāsas iesūkšanās dziļuma izpēte atkarībā no koksnes īpašībām. Izpētei tika noteikti 3 atšķirīga mitruma apstākļi – istabas (notiktas krāsas iesūkšanās atšķirības izturētai un svaigi ēvelētai koksnei), normāla mitruma apstākļi (RH 65%/20°C) un paaugstināta mitruma apstākļi (pie gaisa mitruma 65 – 75 – 85%). Izgatavoti paraugi krāsas iesūkšanās dziļuma izpētei atkarībā no koksnes uzsildīšanas (līdz 30-35°C).

Izgatavota iekārta, kas dod iespēju pārbaudīt dažādu gaismas starojuma veidu (redzamā gaisma, infrasarkanais starojums) ietekmi uz žūšanu. UV starojuma ietekme pārbaudīta novecināšanas kamerā. Sazāģēti paraugi pārklājumu uznešanai, lai pārbaudītu silta gaisa plūsmas (40°C/ 1 m/s) ietekmi uz žūšanu.

NAP ES

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023.

16.01.2020.

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” īstenošanu.

Ir pabeigta 1.1. aktivitātes īstenošana: pētniecības metodoloģijas izstrāde. Ir uzsākta 1.2. aktivitāte: Līmēšanas izpēte laboratorijā perspektīvāko līmju atlasei. Kondicionējot apstākļos ar dažādu vides relatīvo mitrumu (65%, 75%, 85%), sagatavotas priedes koksnes lamellas (85 × 50 × 15 mm) ar dažādu koksnes absolūto mitrumu (vidēji - 10%, 13%, 16%). Izmantojot tās, ar trīs izvēlētajām līmēm (divas vienkomponenta PU un viena D-4 klases PVA ) uzsākta modeļparaugu ar 20 × 50 mm lielu salīmēto virsmu sagatavošana līmējuma stiprības stiepes-bīdes testā un delaminēšanās pārbaudēm.

Modeļaparugi tiek salīmēti, līmi uzklājot trīs dažādos veidos: vienmērīgi nosedzot visu salīmējamo virsmu un uznesot trīs vai piecas paralēlas nesaplūstošas josliņas. Salīmēšana tiek veikta, ievērojot attiecīgās līmēs specifikācijā paredzēto atvērto un slēgto laiku un presējot ar 1 MPa spiedienu istabas temperatūrā.

Projekta gaita noris saskaņā ar plānoto.

Projektu līdzfinansē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

NAP ES

Projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004 „Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte”.

12.02.2020.

Projektā  “Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA “EKJU”” (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004) laika periodā no 18.10.2019–17.01.2020. tika veiktas sekojošas aktivitātes:

Uzsākts mākslīgās novecināšanas tests, kā galvenais izstrādnes uzdevums tika noteikts, lai sagatavotie paraugi tiktu pakļauti intensīvam āra vides ietekmējošam faktoram, kas būtiski maina koksnes stāvokli.

UV starojums un ūdens iedarbība tika izvērtēta kā pētāmo lineļļas krāsu aizsargājošās spējas, kā arī krāsas noturība uz koksnes virsmas atkarībā no uzklātā pārklājuma daudzuma.

Pētāmās lineļļas krāsas paraugiem, kas izvietoti āra stendā, regulāri tiek izvērtētas virsmas izmaiņas atkarībā no āra vides ietekmējošiem faktoriem.

NAP ES

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023.

09.04.2020.

 

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” īstenošanu.

Sadarbības partneri ir strādājuši pie Projekta 1.2. apakšdarbības.

Turpināta līmēšanas izpēte laboratorijā, pēc projekta pieteicēja (SIA EKJU) ieteikuma papildus pievienojot vēl cita ražotāja vienkomponeta PU līmi, kopumā eksperimentējot ar četrām līmēm. Ar izvēlētajām līmēm (trīs vienkomponenta PU, viena D-4 klases PVA) salīmēti un pēc kondicionēšanas stiepes-bīdes testā pārbaudīti 175 modeļparaugi (ar dažādu koksnes mitrumu pirms līmēšanas un radiāli vai 45° leņķī novietotām gadskārtām uz līmējamās virsmas). Rezultāti tiek apkopoti. Uzsākti eksperimenti, lai noskaidrotu līmes joslas izplūšanas platumu atkarībā no līmes uznešanas sprauslas diametra, koksnes mitruma un šķiedru orientācijas uz līmējamās virsmas.

Uzsākta salīmētu modeļparaugu impregnēšanas izpēte laboratorijā, sākotnēji, izmantojot vakuuma-spiediena metodi un sākotnēji veicot piesūcināšanas eksperimentus ar ūdeni.  

NAP ES

Projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004 „Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte".

27.07.2020.

 

1.       Izmantojot iepriekšējā atskaitē aprakstītās metodes, pabeigta gada laikā radušos izmaiņu izvērtēšana āra testa paraugiem, kurā āra apstākļiem tiek pakļauti paraugi ar 3 dažādiem lineļļas pārklājumiem un katram pārklājumam ir divas paraugu sērijas ar atšķirīgu pārklājuma kārtu skaitu.

Pēc gada āra apstākļos kopējās krāsas izmaiņas visu krāsu gadījumā ir ļoti līdzīgas, un neatšķiras paraugiem ar dažādu uzklāto pārklājumu kārtu skaitu. Tomēr paraugiem, kuri ir pārklāti ar abām lineļļas krāsām. Krāsas izmaiņas pēc maksimālo vērtību sasniegšanas, kas tika novērotas pēc deviņiem mēnešiem, atkal bija samazinājušās, mērījumus veicot pēc gada. Lineļļas ūdens emulsijas gadījumā arī pēc gada ir vērojams neliels krāsas izmaiņu pieaugums. Krāsas izmaiņu samazinājums paraugiem ar lineļļas krāsām galvenokārt ir saistīts ar izmaiņām krāsas gaišuma komponentē.

2.       Pabeigts mākslīgās novecināšanas kameras tests, kurā tādas pašas paraugu sērijas, kā āra testā, tika pakļautas LVS EN 927-6 standartā paredzētajai novecināšanas procedūrai, kas iekļauj ciklisku apstarošanu ar UV starojumu un tai sekojošu apsmidzināšanu ar ūdeni. Testa ilgums bija 1000 stundas.

Līdzīgi kā āra testā, arī kameras testā netika novērotas būtiskas atšķirības krāsu izmaiņās starp paraugu sērijām ar vienādiem pārklājumiem, bet dažādu pārklājuma kārtu skaitu. Salīdzinot krāsas, mazākās krāsu izmaiņas bija paraugiem ar pelēko lineļļas krāsu, bet abām pārējām krāsām izmaiņas bija diezgan līdzīgas.

3.       Veikti eksperimenti, lai noskaidrotu koksnes mitruma ietekmi uz lineļļa krāsas iesūkšanos. Paraugi izturēti pie trīs dažādiem gaisa relatīvajiem mitrumiem (RH 65%, 75%, 85%) līdz līdzsvara mitruma sasniegšanai. Paraugu vidējie līdzsvara mitrumi attiecīgi bija 10.3%, 12.6% un 15.5%. Iepriekš nosvērtiem paraugiem ar pārklājamo virsmu 50 × 85 mm istabas apstākļos tika uzklāta pelēkā lineļļas krāsas (530 ± 30 g/m2) un pēc 5 vai 20 minūtēm neiesūkusies krāsa tika noslaucīta un, atkārtoti nosverot paraugu, noskaidrots koksnē iesūkušās krāsas daudzums.

Lai arī paraugos, kas bija kondicionēti pie RH 75% un RH 85%, krāsa bija iesūkusies nedaudz vairāk pie abiem iesūkšanās laikiem, tomēr, rezultātu lielās izkliedes dēļ, nevar secināt, ka paaugstināts koksnes mitrums pētītajās robežās būtiski uzlabo lineļļas krāsas iesūkšanos.

4.       Analizējot gadskārtu virziena ietekmi, būtiskas atšķirības netika novērotas arī starp paraugu grupām ar radiālu paraugu virsmu un virsmu, pret kuru gadskārtas atradās zināmā leņķī. Toties tika novērota vidēji cieša korelācija (korelācijas koeficients r > 5) starp paraugu masu un iesūkušos krāsas daudzumu.

5.       Melnai un pelēkai lineļļas krāsām žūšanas dinamika tika salīdzināta, sekojot ķīmiskā sastāva izmaiņām infrasarkanā starojuma absorbcijas spektros (FTIR-ATR). Rezultāti parāda, ka ar žūšanu saistītās ķīmiskās reakcijas pelēkajai lineļļas krāsai notiek ātrāk nekā melnajai. Tas varētu liecināt, ka pelēkajai lineļļas krāsai ir augstāka sikatīva efektivitāte.

Turpinās darbi, lai noskaidrotu laika perioda no ēvelēšanas līdz krāsas uzklāšanai ietekmi uz krāsas iesūkšanos koksnē un  dažādu gaismas starojuma veidu ietekmi uz krāsas žūšanas iniciēšanu (UV lampas, redzamā gaisma, infrasarkanais starojums).

NAP ES

Projektā "Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA "EKJU"" (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004) laika periodā no 17.07.2020.-17.10.2020. tika veiktas sekojošas aktivitātes:

 

  1. Analizētas īpašības 2019. gada augustā āra novecināšanas stendā uzliktiem pārklātiem priedes paraugiem (standarts LVS EN 927-3). Kopā tiek testētas 6 sērijas, katrā sērijā 5 paraugi ar virsmas izmēriem 65 × 150 mm. Paraugiem uznesta 1 un 2 kārtas melnas lineļļas krāsas (KME), 2 un 3 kārtas pelēkas lineļļas krāsas (KPE), kā arī 3 un 4 kārtas bioprodukta analoga (BP). Paraugiem tiek analizētas krāsas (optisko īpašību) un virsmas slapināšanas leņķa izmaiņas, novērtētas mikroplaisas un pigmentu saistīšanās. Pēc gada āra apstākļos kopējās krāsas izmaiņas visu pārklājumu gadījumā ir ļoti līdzīgas, un neatšķiras paraugiem ar dažādu uzklāto kārtu skaitu. Krāsas izmaiņas paraugiem ar lineļļas krāsām galvenokārt ir saistīts ar izmaiņām krāsas gaišuma komponentē – paraugi kļuvuši tumšāki. Paraugi tiek kondicionēti, lai noteiktu virsmas ūdens slapināšanas īpašību izmaiņas. Vizuāli redzams, ka visu sēriju paraugiem ir izveidojušās lielākas vai mazākas koksnes plaisas, bet ar KME pārklātiem paraugiem ir izveidojušās plaisas arī pārklājuma slānī visā paraugu garumā pa gadskārtu robežām.

  2. Pabeigts mākslīgās novecināšanas kameras tests, kurā tādas pašas paraugu sērijas, kā āra testā, tika pakļautas LVS EN 927-6 standartā paredzētajai novecināšanas procedūrai, kas iekļauj ciklisku apstarošanu ar UV starojumu un tam sekojošu apsmidzināšana ar ūdeni. Testa ilgums bija 1000 stundas. Līdzīgi kā āra testā, arī kameras testā netika novērotas būtiskas atšķirības krāsu izmaiņās starp paraugu sērijām ar vienādiem pārklājumiem, bet dažādu pārklājuma kārtu skaitu. Mazākās krāsu izmaiņas konstatētas paraugiem ar pelēko lineļļas krāsu, bet KME un BP izmaiņas bija līdzīgas.

  3. Veikti eksperimenti, lai noskaidrotu koksnes mitruma ietekmi uz lineļļas krāsas iesūkšanos. Paraugi izturēti pie trīs dažādiem gaisa relatīvajiem mitrumiem (RH 65%, 75%, 85%) līdz līdzsvara mitruma sasniegšanai. Paraugu vidējie līdzsvara mitrumi attiecīgi bija 10,3%, 12,6% un 15,5%. Rezultātu lielās izkliedes dēļ nevar secināt, ka paaugstināts koksnes mitrums pētītajā intervālā būtiski uzlabo lineļļas krāsas iesūkšanos. Būtiskas atšķirības netika novērotas arī starp paraugu grupām ar radiālu paraugu virsmu un virsmu, pret kuru gadskārtas atradās zināmā leņķī. Toties tika novērota vidēji cieša korelācija starp paraugu masu, resp., blīvumu, un iesūkušos krāsas daudzumu - var secināt, ka vairāk krāsas iesūksies mazāk blīvas koksnes virsmā.

  4. Tika salīdzināta KME un  KPE žūšanas dinamika, sekojot ķīmiskā sastāva izmaiņām infrasarkanā starojuma absorbcijas spektros (FTIR-ATR). Šie rezultāti parāda, ka ar žūšanu saistītās ķīmiskās reakcijas pelēkajai lineļļas krāsai notiek ātrāk nekā melnajai. Tas varētu liecināt, ka pelēkajai lineļļas krāsai ir augstāka sikatīva efektivitāte.

  5. Izstrādāta metodika un sagatavoti paraugi cikliska aukstuma ietekmes novērtēšanai uz krāsas noturību, kā arī optimālo laika periodu novērtēšanai starp krāsas kārtas uznešanu, izlīdzināšanu un otrās kārtas uznešanu.

Projekta rezultāti prezentēti starptautiskā virtuālā konferencē "Materials Science and Applied Chemistry 2020" MSAC 23.10.2020. Sagatavota un iesniegta publikācija “Comparison of the efficiency of three primary driers during the auto-oxidation of alkyd and boiled linseed oil”.

 

NAP ES

Projekts “Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA “EKJU”” (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004)

21.01.2021

Projektā "Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA "EKJU"" (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004) laika periodā no 18.10.2020. līdz 17.01.2021. tika veiktas sekojošas aktivitātes:

1. Tika turpināts āra tests, kurā āra apstākļiem tiek pakļauti paraugi ar 3 dažādiem lineļļas (LE) pārklājumiem un katram pārklājumam ir divas paraugu sērijas ar atšķirīgu pārklājuma slāņu skaitu. Paraugiem tiek novērtētas krāsas un virsmas hidrofofitātes (slapināšanas leņķis) izmaiņas, plaisu veidošanās. Rezultāti tiks atspoguļoti noslēguma atskaitē. 

2. Tika veikta krāsas noturības izpēte laboratorijas apstākļos, izpētot cikliska aukstuma ietekmi uz krāsas noturību. Cikliskā aukstuma ietekmi uz paraugiem ar LE krāsas pārklājumu tika pārbaudīta, paraugus klimata kamerā “Binders-MKF 240” pakļaujot cikliskai sasaldēšanai (-20°C) un atkausēšanai (+20°C). Šis eksperiments tika veikts ar divām paraugu sērijām – vienai sērijai (s-sērija) paraugi visa eksperimenta laikā bija sausi, bet otrai (m-sērija) paraugus atkausēšanas cikla laikā 1h ar nokrāsoto virsmu uz leju  “peldinātāja” ūdenī, tādā veidā koksnes uzbriešanas dēļ pārklājumā radot papildus spriegumus. Paraugu krāsošanai izmantoja pelēko un melno LE krāsu, to uzklājot vienā vai divās kārtās. Katram variantam pārbaudīja  5 paraugus (kopā 40 paraugi). Pirms testa noteica uzklātos krāsas daudzumus; pirms un pēc mērcēšanas paraugus svēra; ar mikroskopu (palielinājums 10 ×) veica virsmas fotofiksāaciju, 

Rezultāti. Ar vienu melnās LE kārtu pārklātiem paraugiem jau pēc 2.cikla mikroskopā bija redzamas plaisas, bet tādas nebija veidojušas nedz ar 2 kārtām melnās LE, nedz ar pelēko LE (1 un 2 kārtām) pārklātiem paraugiem. Katrā mērcēšanas reizē palielinājās uzņemtā ūdens daudzums, bet mazāk ūdens uzņēma ardievām LE kārtām pārklātie paraugi. Mērcējot paraugus ar pelēko LE, tie uzņēma vairāk ūdens nekā ar melno LE pārklātie, taču žūšana caur pelēko lineļļas krāsu bija efektīvāka, paraugi nožuva ātrāk.  Nosakot virsmas hidrofobitāti pirms un pēc testa, atrasts, ka pirms testa gan paraugiem ar vienu, gan divām ar LE pārklātiem paraugiem ir augstā hidrofobitāta (30 s stabils virsmas kontaktleņķis > 90°). Testa beigās sausiem paraugiem kontaktleņķis bija palielinājies, kas skaidrojams ar lineļļas krāsas pakāpenisku tālāku polimerizēšanos. Savukārt mērcētiem paraugiem virsmas hidrofobitāte bija ievērojami samazinājusies, un vairs netika novērotas atšķirības starp ar pelēko un melno LE pārklātajiem paraugiem.

Secinājumi: rezultāti parādīja, ka apstākļos, kad ar lineļļu nokrāsotā virsma mitrā stāvoklī tiek pakļauta straujai sasalšanai, lineļļas krāsas spēja pasargāt virsmu no samitrināšanās ievērojami samazinās. Savukārt, sausas virsmas daudzkārtēja sasaldēšana nerada ar LE krāsas pārklātas virsmas hidrofobitātes pazemināšanos.

3. Tika veikta arī iekārtas tīrīšanas paņēmienu izpēte - Iekārtu tīrīšanai lineļļas izšķīdināšanai izstrādāta kompozīcija no divām virsmas aktīvām vielām (VAV), kas modificētas ar nātrija hidroksīda (NaOH) piedevu. Eksperimentāli optimizēta sastāva konmpozīcija, pārbaudīta temperatūras ietekme, izstrādāta tīrīšanas procedūra.

4. Lai noteiktu optimālos laika periodus starp krāsas kārtas uznešanu, noslaucīšanu un krāsas izlīdzināšanu (1 vai 2 kārtām) turpinās eksperimentālais darbs un rezultātu apkopošana.

Projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004 „Dekoratīvās apdares materiālu uzklāšanas sistēmas nosacījumu izpēte un eksperimentālās sistēmas tehnoloģiskā procesa izveide"

21.01.2021

Projektā Nr. 1.2.1.1/18/A/004 “Dekoratīvās apdares materiālu uzklāšanas sistēmas nosacījumu izpēte un eksperimentālās sistēmas tehnoloģiskā procesa izveide”

 

Uzdevums ir apkopot zināšanas par dekoratīvās apdares krāsas īpašībām, uznešanas nosacījumiem un veikt pārklātas koksnes izpēti. Noskaidrot optimālus kritērijus rūpnieciskai koksnes krāsošanai ar dekoratīvās apdares krāsu, izmantojot pakās sakrautu detaļu iemērkšanas metodi. Veikt krāsas piemērošanu, izpētot tās īpašības un uzlabošanas iespējas.

 

Laika periodā no 1.10.2020. līdz 17.01.2021. notika koksnes dekoratīvās apdares krāsas parametru raksturošana (sausne; viskozitāte, blīvums atkarībā no koncentrācijas u.c.)   un tika veiktas sekojošas aktivitātes:

 

1. Noskaidroti tehniskie dati (produkta Drošības datu lapa, “User’s Guide to Protim Aquatan Treated Wood”, ražotāja informācija u.c.) par produkta Protim Aquatan lietošanas īpašībām, sastāvu, darba šķīdumiem un to sagatavošanu, ražotāja ieteiktiem koksnes apstrādes parametriem un drošības noteikumiem darbā ar preparātu; noskaidrots ķīmiskais sastāvs.

2.Piemeklēta un tiek pārbaudīta kvalitatīvās analīzes metode biocīda komponenta pierādīšanai koksnē, lai varētu noteikt iesūkšanās dziļumu un sadalījumu atkarībā no piesūcināšanas parametriem. Priekšmēģinājumu veikšanai SIA EKJU nosūtījis preparāta koncentrātu, darba šķīdumu un eksperimentāli apstrādātus koksnes paraugus.

3.Noteikts sausnes saturs krāsas koncentrātā, analizēta darba šķīduma viskozitāte un blīvums atkarībā no šķīduma koncentrācijas. Dati tiek apkopoti. Sagatavoti koksnes paraugi nākošā etapā paredzēto pētījumu veikšanai par kvalitatīva koksnes dekoratīvā pārklājuma iegūšanu atkarībā no tādiem parametriem kā koksnes un šķīduma īpašības, iemērcēšanas un žūšanas parametri, optimālais krāsas uznešanas daudzums dekoratīvo īpašību nodrošināšanai, kā arī novecošanās pētījumiem kamerā.

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai”

īstenošanu.

10.02.2021

 

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai”

īstenošanu.

 

Sadarbības partneri ir pabeiguši 1.3. darbības īstenošanu. CFLA ir iesniegta projekta vidusposma atskaite.

 

Periodā 01.11.2020-31.01.2021. veikti sekojoši darbi.

 

Pabeigta projekta aktivitāte 1.3 “Līmētu modeļparaugu impregnēšanas izpēte laboratorijā”, iegūti sekojoši rezultāti.

 

1)    Noskaidrotas līmes joslu izplūšanas īpatnības abiem izvēlētiem

1C-PUR adhezīviem atkarībā no koksnes mitruma. Iegūtās sakarības, izteiktas vienādojumu veidā, tiks pārbaudītas eksperimentāliem paraugiem.

 

2)    Noteikta līmētu paraugu bīdes stiprība atkarībā no adhezīva

uznešanas veida.  Atrasts, ka uznešanas dizainam ir būtiska ietekme uz bīdes stiprību gan slapjā, gan sausā stāvoklī, turklāt nav atšķirības, līmi uznesot divās vai trīs joslās.  Stiprība ir atkarīga no ar līmi nenoklātās laukuma platības.  Liekti līmētiem paraugiem delaminēšanās nenotiek, ja līmēšanas spiediens ir 1,0 MPa, bet spiediens 0,6 MPa nav pietiekams, īpaši PUR 501.8 gadījumā.

 

3)    Noskaidrota koksnes aplievas un kodolkoksnes ietekme uz šķīduma

absorbciju un biocīda koncentrāciju koksnē. Biocīda daudzums aplievas lamellās ir divas reizes lielāks nekā kodolkoksnē.

 

4)    Noteikta adhezīva uznešanas dizaina ietekme uz ievadītā šķīduma

un biocīda daudzumu. Secināts, ka, uznesot līmi nevis vienlaidus kārtā, bet joslu veidā, uzlabojas šķīduma un biocīda iesūkšanās vidējās lamellās un attiecīgi – impregnēšanas kvalitāte, turklāt par 20-30% samazinās adhezīva patēriņš.

 

5)    Pētīta UV starojuma ietekme uz adhezīvu plēvju stiprību. Abu

pētīto adhezīvu plēvēm stiepes stiprība pēc 700 h novecināšanas bija samazinājusies par 70-80% no sākotnējās.

 

Iegūtie eksperimentu rezultāti atspoguļoti divās datu kopās ( Nr. 3 un Nr. 4) un tiks izmantoti eksperimentālo paraugu izgatavošanai ražotnē un izpētei ar standarta metodēm.

 

Uzsākta aktivitāte 1.4 “Eksperimentālā izstrādē iegūto paraugu testēšana”.

 

1)    Analizēts biocīda (vara savienojumu) saturs rūpnieciski

impregnētās liekti līmētās sagatavēs. Atrasts, ka biocīda koncentrācija vidējo lamellu vidusdaļā ir par kārtu zemāka, salīdzinot ar ārējām lamellām.

 

Tiek saskaņotas rekomendācijas projekta partnerim liekti līmētu un liekti līmētu impregnētu paraugu izgatavošanai ražotnē.

Projekts “Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA “EKJU”” (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004)

24.04.2021

Par projekta “Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte un eksperimentālās iekārtas sistēmas ieviešana SIA “EKJU”” (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004)

izpildi periodā no 18.01.2021. līdz 17.04.2021.

 

Veikti sekojoši, darbi:

  • pabeigts āra tests un apkopoti rezultāti;

  • izpētīta cikliska aukstuma ietekme uz krāsas noturību;

  • noskaidroti optimālie laika periodi starp krāsas kārtas uznešanu, noslaucīšanu un krāsas izlīdzināšanu;

  • atrasti piemērotākie iekrātu tīrīšanas līdzekļi un to lietošana.

 

KĶI arī sagatavoja un iesniedza SIA “EKJU” atskaiti par 3.etapā sasniegtajiem rezultātiem, noslēguma atskaiti par projekta izpildes laikā no 17.04.2019. līdz 28.02.2021. veiktajiem laboratorijas pētījumiem un eksperimentu rezultātiem.

Projekta izpildes gaitā iegūtie rezultāti apkopoti divās publikācijās, kas publicētas SCOPUS indeksētos zinātniskos žurnālos.

Projekts Nr. 1.2.1.1/18/A/004 „Dekoratīvās apdares materiālu uzklāšanas sistēmas nosacījumu izpēte un eksperimentālās sistēmas tehnoloģiskā procesa izveide"

24.04.2021

 

Par projekta “Dekoratīvās apdares materiālu uzklāšanas sistēmas nosacījumu izpēte un eksperimentālās sistēmas tehnoloģiskā procesa izveide SIA “EKJU” (projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004)

izpildi periodā no 18.01.2021. līdz 17.04.2021.

 

Periodā no 18.01.2021. līdz 17.04.2021. iegūti sekojoši rezultāti:

1. Noteiktas sekojošas koksnes dekoratīvās apdares krāsas īpašības: blīvums istabas apstākļos 1,13 g/ml; sausais atlikums koncentrātam, žāvējot pie 140°C, ir 31,9%, atšķaidītam attiecībā 1:5 – 6,5%. Viskozitāte noteikta, izmantojot Ford kausa tipa viskozimetru B3 – 246 (Krievija) ar darba tilpumu 100 ml.  Koncentrāta viskozitāte pie temperatūras 25,0 ± 0,1 °C.  Šķīduma iztecēšanas laiks ir proporcionāls kinētiskajai viskozitātei, un krāsas koncentrātam tas ir 16,0 ± 0,5 s.

2. Noteikta mērcēšanas laika ietekme krāsas iesūkšanos koksnē atkarībā no mērcēšanas laika (30 – 60 – 9 90 - 120 s).  Konstatēts, ka pārbaudītajā mērcēšanas laika intervālā nav lielas starpības starp paraugos iesūktajiem krāsas daudzumiem. Pie īsākajiem mērcēšanas laikiem vairāk krāsas iesūcas paraugos ar zemāku blīvumu, bet šīs atšķirības nav tik izteiktas, mērcējot 90 vai 120 s.

3. Mikroskopiski ar palielinājumu 20 x noteikts krāsas iesūkšanās dziļums priedes koksnē atkarībā no šķiedru virziena, aplievas/kodola daļas un mērcēšanas ilguma.

4. Tiek sagatavoti paraugi āra novecināšanas testam un mākslīgas novecināšanas testiem.

Latvijas Valsts koksnes institūta un SIA EKJU sadarbības projektā Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai”

30.04.2021

 

Latvijas Valsts koksnes institūta un SIA EKJU sadarbības projektā Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” līdz 2021. gada 30. aprīlim veikta aktivitāte 1.4. “Eksperimentālā izstrādē iegūto paraugu testēšana”. EKJU ražotnē rūpnieciskos apstākļos sagatavotas paraugu sērijas un LVKĶI uzsākta šo paraugu sēriju testēšana. Pavisam sagatavotas 8 sērijas, katrā sērijā vismaz 6 paraugi, kopā 57 paraugi. Paraugu sērijas atšķiras ar līmes uzklāšanas dizainu, lamellu biezumu un skaitu vairogā, vairoga liekuma rādiusiem. Ir sagatavotas un tiek testētas gan neimpregnētas, gan jau rūpnieciski ar biocīdu impregnētu paraugu sērijas. Pirms tālāko testu veikšanas, visiem paraugiem laboratorijā tika novērtēta līmējuma kvalitāte, izmērot šuvju posmu garumus vairogu sānu skaldnēs, kuros skaidri redzamas plaisas starp lamellām. Iegūtie dati rāda, ka paraugu sērijas būtiski neatšķiras ar procentuālo nesalīmēto vai pēc līmēšanas delaminējušos šuvju garumu pret kopējo šuvju garumu starp visām lamellām abās vairoga sānu skaldnēs. Plaisu garums šuvēs vidēji ir 5 – 8% no kopējā šuvju garuma.

Paraugiem uzsākti eksperimenti, lai noteiktu līmējuma izturību pret delaminēšanos impregnēšanas, kā arī mainīga vides mitruma ietekmē, kad koksnes izstrādājumi tiek pakļauti briešanai un rukšanai. Pārbaude tiek veikta saskaņā ar LVS EN 302-2:2017 standarta prasībām. Rūpnieciski impregnētajiem paraugiem uzsākta impregnēšanas kvalitātes novērtēšana, gan kvalitatīvi, pielietojot apstrādāto vairogu šķērsgriezumu iekrāsošanu ar vara klātbūtni uzrādošu indikatoru, gan kvantitatīvi, ar atomu absorbcijas spektroskopijas metodi nosakot vara daudzumu atsevišķās lamellās konkrētās vairoga šķērsgriezuma vietās. Tā kā biocīda šķīduma iesūkšanās ir svarīga tikai aplievas koksnē, lai analizētu, kā kodolkoksnes un aplievas koksnes lamellu izkārtojums līmētajā produktā var ietekmēt impregnēšanas kvalitāti, ražotāja sagatavotie salīmētie un impregnētie vairogi tika sadalīti piecās sekcijās un katras sekcijas šķērsgriezumā tika noteikts kodolkoksnes un aplievas lamellu sakārtojums, izmantojot apstrādi ar priedes kodolkoksni iekrāsojošu šķīdumu.

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā (MeKA) paraugiem, kas EKJU ražotnē sagatavoti, salīmējot divas lamellas, eksperimentāli noteikta robežstiprība bīdē, robežstiprība liecē, delaminācija, tai skaitā pēc cikliskas novecināšanas, kā arī novērtēts impregnēšanas vielas iespiešanās dziļums aplievas koksnē.